uz ziņām Pasaules Ekonomikas forums iesaka 8 digitālās prasmes, kas jāmāca skolā
14/06/2016 | Aktuāli izglītībā
Sociālos un ekonomiskos procesus pasaulē arvien vairāk un būtiskāk ietekmē tehnoloģijas. Informācijas apjoms un ātrums palielinās milzīgos tempos. Eksperti paredz, ka tuvāko 10 gadu laikā internets būs pieejams 90% pasaules iedzīvotāju. Ar “lietu interneta” (Internet of Things) palīdzību, drīz apvienosies reālā (fiziskā) un digitālā pasaule.
Šīs pārmaiņas neapšaubāmi piedāvā aizraujošas iespējas, taču rada arī neskaidrību. Turklāt bērni ir šo dinamisko pārmaiņu krustpunktā.
Pētījumi liecina, ka digitālās tehnoloģijas lieto arvien jaunāki bērni, turklāt pieaug arī tehnoloģijas lietošanas laiks. Amerikas Pediatru akadēmija ( American Academy of Pediatrics) norāda, ka bērni dienā vidēji 7 stundas pavada “pie ekrāniem” – skatās TV, lieto datoru, mobilos telefonus un citas digitālās ierīces. Tas ir vairāk nekā laiks, ko bērni pavada skolā vai kopā ar vecākiem, tādējādi tehnoloģiju lietošana var būtiski ietekmēt bērnu veselību un labklājību. Saturs, kuru bērni lieto, cilvēki, ko bērni satiek tiešsaistē, kā arī pie ekrāniem pavadītais laiks – šie faktori būtiski ietekmē bērnu vispārējo attīstību.
No vienas puses digitālā pasaule piedāvā plašas mācīšanās un izklaides iespējas, bet tajā pašā laikā bērni ir pakļauti dažādiem riskiem, piemēram, vardarbībai un iebiedēšanai tiešsaistē, tehnoloģiju atkarībām, vecumam neparedzētam saturam (pornogrāfija, vardarbība), radikalizācijai, krāpniecībai un datu zādzībām. Problēmas rada tas, ka digitālā pasaule attīstās daudz straujāk nekā interneta pārvaldības politikas un bērnu tiesību aizsardzības likumi spēj to izkontrolēt, tādējādi interneta pārvaldības politikas strādā neefektīvi.
Turklāt būtiski atšķiras veids, kādā tehnoloģijas lieto jaunākā paaudze, no tā, kā tās lieto pieaugušie. Šīs atšķirības rada grūtības vecākiem un izglītībā iesaistītajiem saprast riskus un draudus, ar kuriem tiešsaistē var sastapties bērni. Tādējādi pieaugušie var nejusties pietiekami kompetenti, lai dotu padomus drošā un atbildīgā tehnoloģiju lietošanā.
Kā vecākiem, viedokļu līderiem un citiem izglītībā iesaistītajiem sagatavot bērnus digitālajam gadsimtam? Bez šaubām nepieciešams attīstīt bērnu digitālo inteliģenci (DQ) Digitālā inteliģence ir sociālo, emocionālo un kognitīvo spēju kopumu, kas ļauj indivīdiem pieņemt izaicinājumus un pielāgoties digitālās pasaules prasībām.
Šīs prasmes var iedalīt vairākās savstarpēji saistītās jomās:
- Digitālā identitāte: prasme veidot un pārvaldīt savu tiešsaistes identitāti un reputāciju. Tā ietver izpratni par izveidoto virtuālo tēlu un šī tēla īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz savām darbībām tiešsaistē.
- Digitālā lietošana: prasme izmantot digitālās ierīces un medijus, ievērojot veselīgu līdzsvaru starp reālo dzīvi un aktivitātēm tiešsaistē.
- Digitālā drošība: prasme pārvaldīt riskus tiešsaistē (piemēram, vardarbību un iebiedēšanu tiešsaistē, uzmākšanos, radikalizāciju), spēja pārvaldīt problemātiska rakstura saturu (piemēram, vardarbību vai pornogrāfiju), kā arī spēja novērst šos riskus vai izvairīties no tiem.
- Digitālā aizsardzība: prasme atklāt kiberdraudus (hakeru un krāpnieku darbību, bīstamas programmatūras izplatīšanu), saprast labās prakses piemērus un datu aizsardzībai izmantot piemērotus aizsardzības rīkus.
- Digitālā emocionālā inteliģence: prasme būt iejūtīgam un veidot labas attiecības ar citiem tiešsaistē.
- Digitālā komunikācija: prasme komunicēt un sadarboties ar citiem, izmantojot digitālās tehnoloģijas un medijus.
- Digitālā pratība: prasme atrast, izvērtēt, izmantot informāciju, dalīties ar to, radīt jaunu saturu, kā arī datordomāšanas kompetence (spēja formulēt problēmu un rast risinājumu līdzīgi kā to dara dators).
- Digitālās tiesības: prasme saprast un aizstāvēt savas tiesības, tostarp tiesības uz privāto dzīvi, intelektuālo īpašumu, vārda brīvību un aizsardzību pret naida paušanu.
Svarīgi, ka šo 8 prasmju pamatā ir svarīgas cilvēciskas vērtības, piemēram, cieņa, iecietība un piesardzība. Iepriekš minētās vērtības vada atbildīgu tehnoloģiju izmantošanu, lai bērni varētu valdīt pār tehnoloģijām, nevis tehnoloģijas vadītu viņus.
Informācijas avots: Pasaules Ekonomikas foruma tīmekļa vietne