Digitālais portfolio vērtēšanai

Pilnveidotajā mācību saturā vārds “portfolio” parādās vairākkārt un to visbiežāk asociē ar kādu no vērtēšanas paņēmieniem. Sākoties attālinātajām mācībām,  VISC “Vadlīnijās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm attālinātu mācību īstenošanai” minēts arī e-portfolio:

“Plānojot vērtēšanu, ir iespējams piedāvāt digitālos rīkus, lai vērtētu ne tikai uzdevumus ar atvērtajām atbildēm, bet arī lai izmantotu konceptuālo karšu veidošanas, e-portfolio iespējas u.c.”

Kāpēc porfolio?

Burtiski tulkojot no angļu valodas, portfolio ir mape vai portfelis, taču, izplānojot tam atbilstošus atbalsta instrumentus, piemēram, struktūra, jautājumi un strukturētas sarunas, tas lieliski iederas skolas ikdienas darbā. Veidojot savu mācīšanās portfolio, skolēns mācās kritiski izvērtēt savu darbu un spriest par savu mācīšanos, balstoties uz faktiem un atsaucoties uz reāliem piemēriem savos darbos. Šādi skolēnam veidojas plašāka izpratne par to, kas viņa padodas, nepadodas, kā uzlabojies viņa sniegums un kā tas viss ir saistīts ar to, kas viņam skolā jāpagūst.

Internetā cirkulē vairāki portfolio varianti, taču lielākoties tie atrodami svešvalodā, tāpēc nolēmām apkopot un iztulkot ārzemju kolēģu atziņas par portfolio izmantošanu vērtēšanā un mācību procesā kopumā, lai arī angliski nerunājošiem Latvijas skolotājiem ir neliels ieskats.

Ar ko atšķiras dažādi portfolio ?

Portfolio atšķiras pēc to pielietošanas mērķa, formas un tā, cik lielā mērā pašam bērnam ir iespēja piedalīties darbu atlasē, tomēr jāsaka, ka visos gadījos tiek ievākti reāli dati jeb skolēna darbi, kas atspoguļo virzīšanos uz konkrēto mērķi. Mērķi var būt dažādi – atspoguļot skolēna ieguldītās pūles, demonstrēt skolēna izaugsmi, apkopot skolēna labākos darbus, atspoguļot skolēna mācīšanās prasmes utt. Tieši tikpat ļoti var atšķiras tas vai portfolio veido vienam skolēnam par visiem mācību priekšmetiem vai par vienas specifiskas tēmas apguvi vienā mācību priekšmetā. Turklāt portfolio satura izvērtēšanā var iesaistīt gan skolēnu pašu, gan viņa klasesbiedrus, ja ir skaidri definēti kritēriji.

Ja mēs domājam par pašvadītas mācīšanās caurviju prasmi, tad portfolio ir lielisks instruments, lai, pirmkārt, sarunātos ar skolēnu par viņa izaugsmi un par to, kā mainījies viņa sniegums. Otrkārt, ja skolēns pats veido šādu portfolio, tad tā veidošanas procesā viņš mācās pieņemt lēmumu, kas ir balstīts reālos datos un izvērtēt savas izvēles, stratēģijas un darbības mācoties. Lai šāda portfolio veidošana notiktu sekmīgi, skolotājam ir jāpiedāvā kompleksi uzdevumi un jēgpilna formatīvā vērtēšana procesa, lai skolēns varētu uzlabot savu sniegumu un, tādējādi veidotos darbu melnraksti un to uzlabotās versijas, kurus pēc tam analizēt.

Ir daži svarīgi kritēriji portfolio veidošanai:

• Skaidri definēt portfolio mērķi. Kādam nolūkam, kāda veida darbus un cik ilgā laika posmā ievāksiet. Piemēram, mērķis – palīdzēt skolēnam pilnveidot pašvērtējuma prasmes un identificēt savas grūtības dažādos mācību priekšmetos.
• Iekļaujamie darbi – kāda veida darbus, cik daudz iekļaut portfolio, kas tos atlasīs, cik bieži un kā notiks to izvērtēšana. Ir svarīgi apdomāt par darbu dažādību, lai veidotos pilnīgāka aina par skolēna sniegumu attiecībā uz mērķi, piemēram, neiekļaut tikai pārbaudes darbus, bet arī skolotāja novērojumus, laboratorijas darbus, vingrināšanas uzdevumus, kurus skolēns izvērtējis pats, atgriezenisko saiti no skolēna klasesbiedriem un tamlīdzīgi. Var padomāt, lai portfolio ietver darbus, kuri atspoguļo, gan skolēna zināšanas, prasmes un attieksmes, gan emocijas, motivāciju un uzvedības aspektus
• Vērtēšanas kritēriji. Svarīgi jau portfolio veidošanas sākumā skaidri definēt vērtēšanas kritērijus, kas var būt gan formatīvā vērtēšana, gan summatīvā vērtēšana (izmantojot snieguma līmeņu aprakstu). Skolēniem skaidri jāsaprot, kas ir labs “pierādījums” viņu darbam atbilstoši portfolio veidošanas mērķim un kāda veida darbus iekļaut portfolio.

Portfolio veidošanas procesam jābūt sistemātiskam un regulāram un tam būtu jāiekļaujas mācību procesā, nevis jābūt kā kaut kam atrautam no mācīšanās. Papildus ir svarīgi arī regulāri izvērtēt un pārrunāt portfolio saturu ar skolēniem.

Patiesībā šādu portfolio skolotājs var veidot arī par savu darbu, lai varētu vieglāk identificēt trūkumus savā darbā un domāt par iespējām uzlabot savu darbu.

Džona Spencera skolēna digitālais portfolio

Nolēmām adaptēt vienu, mūsuprāt, lielisku skolēnu portfolio formātu, kas būtu derīgs ikviena mācību priekšmeta skolotājam gan īstenojot projektus, gan ikdienas mācību darbā, jo tā galvenais fokuss ir uz mācīšanos mācīties un refleksijas prasmēm. Šī portfolio struktūru izveidojis un ikdienā izmanto ar saviem skolēniem praktizējošs skolotājs no ASV Džons Spencers (John Spencer). Šī portfolio oriģinālo anglisko versiju un citus viņa materiālus var atrast viņa mājaslapā

Šo portfolio ne tikai iztulkojām, bet arī nedaudz pielāgojām Latvijas situācijai, un to atradīsi šeit. Skolēns, veidojot portfolio, tajā ne tikai pats izvēlas un ievieto savus darbus, bet arī pamato savu izvēli. Iesakām reizi 2-3 mēnešos ar skolēnu pārrunāt portfolio saturu. Vienu portfolio var izmantot vairākiem projektiem, turklāt tas ir lielisks iemesls, lai veidotu strukturētu sarunu ar skolēnu par mācīšanos, un lai skolēnam parādītu viņa progresu.

Izmantotā literatūra un avoti:

• The Use of Portfolio to Assess Student’s Performance
• Assessment: Getting Started with Student Portfolios
• Developing an Effective Teaching Portfolio

Attēla autors un avots: ThisIsEngineering, publicēts Pexels.com (Creative Commons licence)