eTwinning projektu īstenotāji piedalās seminārā Madeirā

No šī gada 3.līdz 5.oktobrim Madeiras salā Portugālē vairāk nekā 150 eTwinning projektu īstenotāji no visas Eiropas pulcējās, lai papildinātu savas zināšanas un prasmes skolēnu līdzdalības veicināšanā mācību procesā un eTwinning projektos. Latviju šajā seminārā pārstāvēja divas eTwinning projektu īstenotājas – Sņežana Guļajeva (Rīgas Austrumu Vidusskola) un Anna Verza (Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija).

Šoreiz semināra organizētāji bija pacentušies un uzrunājuši ļoti interesantus runātājus, kuri katrs aizrautīgi stāstīja par savām tēmām. Ļoti saistoša un pat nedaudz neparasta likās portugāļu biomedicīnas pētnieces Manuelas Grazinas (Manuela Grazina) uzstāšanās “BRAIN HAPPYCHEMISTRY: Work, Smile and Play”, kurā viņa skaidroja, kā cilvēka smadzeņu darbība ietekmē produktivitāti, emocijas un kā palīdzēt skolēniem “kļūt laimīgākiem”. Portugāles izglītības institūta pārstāvis Nuno Doroteja (Nuno Dorotea) uzstājās ar prezentāciju par formatīvo vērtēšanu skolēnu sasniegumu uzlabošanā. Viņš arī piedāvāja dažādus tiešsaistes rīkus, kas var palīdz efektīvai un kvalitatīvai formatīvai vērtēšanai (prezentācija PDF).

Māksla + programmēšana

Semināra dalībniekiem bija iespēja piedalīties dažādās nodarbībās – sākot no drošības internetā un kritiskās domāšanas attīstīšanai līdz mākslīgajam intelektam. Nodarbības “Kritiskās domāšanas attīstīšana ar kodēšanu” vadītājs bija izvēlējies atšķirīgu pieeju, kā runāt par kodēšanu un programmēšanu – izmantojot mākslas darbus. Kā? Nodarbības dalībnieki analizēja A. Matisa gleznu “Atvērtais logs”, atbildot uz trim jautājumiem – es redzu (fakti – pēc kārtas nosauc detaļas, krāsas), es domāju (analizē iepriekš nosauktos faktus, papildinot tos ar “neredzamajām” detaļām – savām sajūtām, viedokli), es brīnos/ mēģinu saprast (jautājumi, kuri rodas pēc pirmo divu punktu analīzes). It kā vienkāršs uzdevums palīdz uzmanīgāk veikt novērojumus, izteikt pārdomātus skaidrojumus, stimulēt zinātkāri un ziņkārību. Dabaszinātņu un matemātikas priekšmetu kontekstā šāda veida uzdevumi palīdz skaidrot un interpretēt sarežģītus datus un pētīt teorijas. Nodarbības otrajā daļā dalībnieki iepazinās ar micro:bit minidatoru un vizuālo programmēšanu, kā arī paši izmēģināja, kā uzprogrammēt, lai micro:bit ar tajā iebūvēto sensoru palīdzību, ne tikai noteiktu (un vizuāli attēlotu) telpas temperatūru, bet ar ieslēgtu apgaismojumu brīdī, kad temperatūra krītas vai ceļas.

Mākslīgais intelekts pārņem pasauli

Nedaudz biedējošu un sirreālu nākotni savā nodarbībā par mākslīgo intelektu (AI) uzbūra nodarbības vadītājs Marko Nevess (Marco Neves). Viņš skaidroja gan AI attīstību, kā arī daudzpusīgo pielietojumu. Ja par algoritmiem, kas veido viltus ziņas un spēj pārveidot video vēl bija dzirdēts, tad AI radītie mākslas darbi un Neuralink smadzeņu projektu daudziem bija gan jaunums, gan šoks. Pasaulslavenā elektroauto ražotāja “Tesla” dibinātājs Īlons Masks (Elon Musk) projektā Neuralink centīsies cilvēka smadzenes savienot ar datoriem. Neuralink mēģinās radīt tehnoloģiju, ko Masks dēvē par “nervu saitēm”, – mazu smadzeņu elektrodu implantēšanu cilvēka smadzenēs, kas kādu dienu spēs augšupielādēt un lejupielādēt domas uzreiz datoros bez fiziska kontakta nepieciešamības. Nodarbībā izvērtās arī plaša diskusija par to, kas notiks ar tā dēvēto “useless jeb nevajadzīgo cilvēku klasi”, kuri, attīstoties tehnoloģijām paliks bez darba iespējām, jo lielāko daļu manuāli veicamos darbus jau tagad pārņem mākslīgais intelekts. Skaidrs ir viens – AI būs nozīmīga dzīves sastāvdaļa un no tā neizbēgt. Laikā kad “caur mācību grāmatām” iegūtas zināšanas AI spēj apgūt pāris sekundēs, ir bezjēdzīgo skolēniem mācīt vienkārši faktus, bet vairāk jākoncentrējas uz kritisko domāšanu un jaunradīšanas prasmēm. (Nodarbības prezentācija PDF).

Tiešsaistes kurss par AI

Skolotāji, kurus interesē AI tēma, var pieteikties ReadyAI bezmaksas tiešsaistes kursam “AI + ME”.

Diskutē par apgūto un uzsāk jaunus projektus

Semināra noslēgumā skolotāji jauktās grupās diskutēja par nodarbībās apgūto, lai seminārā iegūtās prasmes, zināšanas un pieredzes varētu pielietu savās mācību stundās un eTwinning projektos. Abas Latvijas pārstāves norādīja, ka noteikti līdzi paņems idejas par skolēnu iesaistīšanu mācību procesa organizēšanā un metodes kritiskās domāšanas veicināšanā. Viņas ir pozitīvi noskaņotas jaunu eTwinning projektu īstenošanā, seminārā laikā ar Lietuvas kolēģiem jau uzsākts sadarbības projekts par dabaszinību tēmu.