Izvēlne
Atgriezties uz ziņām uz ziņām

Inga Pāvulas pieredzē un praksē pārbaudīti ieteikumi – ko darīt, kad rokas nolaižas?

12/05/2021  |  Aktuāli izglītībā

Vairāk nekā gadu dzīvojot, strādājot, mācot un mācoties attālināti, sadzīvojot ar nenoteiktības izaicinājumiem, ar pandēmisko nogurumu, ar nevarēšanu vai atteikšanos beidzot būt perfektiem, ar atļauju sev un citiem justies un būt nogurušiem, ar vajadzību atrast laiku sev, meklēt iespējas kā atgriezt savu enerģiju, savus resursus – piedāvāju dažas pieredzē un praksē sadzirdētas un pārbaudītas idejas brīžiem, kad “rokas nolaižas” un jautājumu par darba jēgu ir vairāk kā atbilžu.

1. PADOMĀT – KĀPĒC?

Ik pa laikam sev pajautāt, kāpēc man ir svarīgi būt skolotājam, direktoram u. tml., kāpēc man ir svarīgi darīt to, ko es daru? Ar šīm atbildēm ir vieglāk dzīvot stresa un grūtās situācijās.
Atbildēt godīgi sev – nevis sociāli vēlamas atbildes, bet, piemēram, to, ka man patīk būt ar jauniem cilvēkiem, bērniem, man gribas, lai visi interesējas par vēsturi, es te saņemu regulāru atalgojumu, esmu tuvāk mājām u.tml.

Kamēr kaut ko darām, tikai domājot par citiem – uzsveru tikai par citiem –, glābjot citus un palīdzot citiem, bet aizmirstot rūpēties/ parūpēties/ padomāt par sevi, tad brīžos, kad esam savu resursu krātuvi patukšojuši, ieslēdzas – viss, vairs nav citiem ko dot. Kļūst grūtāk strādāt kā ar citiem, tā sevi. Sākas slimošanas, nogurums, izdegšana utt..
Protams, ka tas nav tik vienkārši, kā tagad saku, bet, tomēr… Atcerieties, kā un kāpēc es nonācu šajā profesijā, šajā darbvietā… Pajautājiet sev, kāpēc vēl joprojām man ir svarīgi te būt… Un, ja pašu atbilde neapmierina, tad, ļoti iespējams, ir jāmaina kaut kas dzīvē.

2. PADOMĀT – KĀ BŪTU, JA NEBŪTU?

Ik pa laikam padomāt, ko Jūsu skolēni nesaņemtu, ja tieši Jūs nebūtu ar viņiem. Tā kā apvērsti – nevis, ko viņi saņem, bet tieši – ja Jūs te nebūtu, kas viņiem paiet garām, ko viņi nepiedzīvotu, neiepazītu? Ko mani skolēni nekad nepiedzīvotu vai nesastaptu, neieraudzītu, ja Jūs nebūtu ar viņiem šajā skolā? (Un, ja uz šo jautājumu nav atbildes, vai atbilde ir “neko īpašu”, tad ir jāmeklē atbalsts, iespējams, tieši supervīzijas – jo īsti tā jau nav un gan jau Jūs paši arī nevēlētos apstāties pie tā, “nekā”).

Šis var būt spēcīgi, jo mēs pēkšņi kaut kā ieraugam, ka, jā – ja es nebūtu, viņi nekad angļu valodā nedziedātu dziesmas, viņi nebūvētu 3D modeļus viduslaiku vēsturē, viņi neietu uz izstādēm literatūras stundās utt.

3. PIEŠĶIRT UZMANĪBU UN VĒRTĪBU LABAJAM

Kad rokas nolaidušās vai jau tūlīt, tūlīt tas notiks – aicinu nevispārināt apkārt notiekošo… “Visi mani neklausa”, “neviens nepilda”, “neviens negrib” vai “ atkal viņi darīs/nedarīs kaut ko…”.

Tieciet un palieciet pie konkrētības – cik nepilda uzdoto, tieši konkrēti, cik neklausās, cik ir tie, kam Jūsu priekšmets neinteresē… Bieži vien tie ir daži vai nedaudzi no tiem 50 vai 150, kurus Jūs mācāt.

Mēs zinām, ka vērtība ir tam, kam mēs piešķiram uzmanību. Un, ja es piešķiru uzmanību tiem 12, kas nedara neko, bet nepiešķiru uzmanība tiem 60, kas dara, tad man rodas sajūta, ka es neko vērtīgu nedaru.

Mācību stundu vai darba nedēļu uzsākot, atcerieties padomāt par tām draudzīgajām acīm, kuras redzat savā klasē un šobrīd savos ekrānos.

4. BŪT SIRSNĪGIEM PRET SEVI UN CITIEM. PATEIKT PALDIES!

Par ko es saku Paldies Sev? (jā , jā – vispirms sev! Un labi būtu – ne tikai par pacietību, izturību u. tml., bet kaut ko ļoti konkrētu – esmu iemācījusies…, uzdrošinājusies… izmantoju jaunas tehnoloģijas, sarunas ar skolēniem par svarīgo …u.tml.)
Kam es gribu pateikt Paldies? (un pateikt, piezvanīt vai uzrakstīt – paldies!)
Ik vakaru padomāt un pierakstīt kādā blociņā vai līmlapā – ko labu šī diena nesusi, prieks, gandarījums, pārsteigums? To lapiņu vai blociņu noliekam kaut kur, lai no rīta ieraudzītu izlasītu un sāktu jaunu dienu!

Un vēl – es ierosinātu šobrīd svītrot vai vismaz lietot retāk – paciesties, saņemties, izturēt. Kā būtu ar -Dzīvot- dienu no dienas, to dīvaino vai sarežģīto vai nogurdinošo, vai interesanto Šodienu?

Inga Pāvula
supervīzors, konsultants un mentors

Attēla autors un avots: Sơn Bờm, publicēts Pexels.com (Creative Commons licence)

 

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot www.etwinning.lv, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai saskaņā ar mūsu privātuma politiku.
Aizvērt