Kā uzlabot dialogu starp millennium, post millennium paaudzēm un vecāku paaudžu skolotājiem?

Mūsdienās masu medijos ar vien vairāk ir dzirdēts par skolotāju izaicinājumiem mācīt millennium, post millennium paaudžu audzēkņus. PIKC “Rīgas Valsts tehnikums” dati parāda, ka vidējais pedagogu vecums ir 51 gads. Pedagogu vecums atbilst X paaudzei, kuras uzskati ir visnotaļ atšķirīgi no millennium un post millennium paaudžu uzskatiem. Parasti millennium, post millennium paaudzes ir zinātkāri un vismaz 5 stundas dienā izmanto telefonu vai kādu citu viedierīci. Šīs paaudzes audzēkņi vēlas apgūt vielu koncentrēti, interesanti pasniegtā veidā, lai pedagogs pastāstītu un parādītu tēmas praktisko pielietojumu*. Savukārt daži X paaudzes pedagogi neievieš izmaiņas savā mācību procesā un turpina audzēkņu mācīšanu ar novecojošām metodēm. Pēc pedagogu aptaujas var secināt, ka šiem pedagogiem trūkst metodiskā atbalsta. Viņiem ir jāpalīdz apgūt jaunas metodes, jaunus mācību instrumentus, lai uzlabotu mācību procesu.

PIKC “Rīgas Valsts tehnikums īstenotais projekts „Pedagogu un darba devēju izaicinājumi un iespējas darbā ar millennium un post millennium paaudzēm” tiek realizēts, lai uzlabotu dialogu starp millennium, post millennium paaudzēm un vecāku paaudžu skolotājiem, darba devējiem. Tāpēc šī projekta ietvaros ir izstrādātas 44 jaunas izskaidrojoši ilustratīvas, mācību vielu izzinošas un radošas metodes, kuras ir aplūkojamas projekta mājas lapā.

Izveido jaunas metodes

Intervijā ar PIKC „Rīgas Valsts tehnikums” (RVT) pedagoģi Laimrotu Sursku noskaidrojās, ka viņa, pašas izstrādāto metodi „Iepazīšanās „Bingo”, ir vairākkārtīgi izmantojusi mācību stundās, semināros un redzējusi pozitīvo rezultātu – ir panākta sadarbības veicināšana, tuvāka iepazīšanās, savstarpējās uzticēšanās radīšana, audzēkņu zināšanu nostiprināšana un pozitīva gaisotne.

Metodes apraksts: Audzēkņi saņem tukšas “Bingo” veidlapas un katrs saņem kartīti ar jautājumu un četriem atbilžu variantiem. Katram spēlētājam, staigājot pa klasi, jāpieiet pie katra no grupas biedriem, jāizlasa viņa jautājums un jāieraksta pareizās atbildes variants savā lapā aiz burta A. Aiz burta V tiek ierakstīts tā audzēkņa vārds, kura jautājums tika lasīts. Tādējādi notiek iepazīšanās process un radīts pozitīvs mikroklimats auditorijā. Stundas laikā jāatrod atbildes uz visiem jautājumiem. Uzvar audzēknis, kurš pirmais atradis atbildes uz jautājumiem un iesaucas – bingo! Kad visi audzēkņi ir atraduši atbildes, tiek pārbaudītas atbildes un tādā veidā atkātota mācību viela. “Bingo” veidlapas numerācija ir atkarīga no skolēnu skaita.

PIKC RVT skolotāja Madara Pētersone izmanto pašas izdomātu metodi „Stāsts”.

Metodes apraksts:
Veidojiet stāstu: mērķis ir izveidot vienotu stāstu starp vairākiem dalībniekiem. Sadaliet 6 līdz 10 audzēkņu grupu, pēc saviem ieskatiem, piemēram, rindā vai aplī. Sāciet ar ierosinājumu saņemšanu no auditorijas. („Kāds varētu būt stāsta nosaukums vadoties pēc attiecīgajā stundā apgūtās mācību vielas ( piemēram, atoma uzbūve)). Pēc ieteikuma saņemšanas, atkārtojiet ierosināto nosaukumu un pārliecināties, ka visi dalībnieki sadzirdēja izteikto. Skolotājs norāda uz vienu spēlētāju, kurš sāk stāstīt stāstu un turpina runāt, līdz skolotājs norāda uz kādu citu. Lieciet nākamajam spēlētājam turpināt no vietas, kurā pēdējais ir palicis – pakāpeniski paātrinot tempu. Turpiniet šo aktivitāti, līdz visi audzēkņi ir piedalījušies stāsta veidošanā. (Ja skolēniem ideju ģenerēšana sagādā grūtības, ar jautājumiem palīdziet skolēniem turpināt stāstu).

PIKC RVT skolotāja Lāsma Balceraite ar kolēģiem ir izdomājusi metodi „Izzini terminoloģiju”.

Metodes apraksts:
Skolotājs uzdod izzināt noteiktus objektus. Audzēkņi meklē atbildes, vāc informāciju, izvirza pieņēmumus. Skolotājs vai audzēknis rāda un stāsta pārējiem audzēkņiem. Piemēram, kāda ir dotā objekta uzbūve, kā notiek procesi utt. Skolotājs vai audzēknis izmanto vai izveido patstāvīgi dažādus uzskates līdzekļus – shēmas, diagrammas, plānus, zīmējumus u.c. Metodes praktisks pielietojums.

Projektā izstrādātās metodes aktīvas mācīšanās veidā palīdz izzināt mācību priekšmeta vielu, kā arī atkārtot un nostiprināt zināšanas. Izmantojot atsevišķas metodes, tiek panākta sadarbības veicināšana, iepazīšanās, savstarpējās uzticēšanās radīšana, audzēkņu zināšanu nostiprināšana, pašizziņas procesa caur radošām izpausmēm veicināšana. Dažas metodes sekmē audzēkņu grupas saliedēšanos, kā arī darbojas kā “ledlauzis” starp pedagogiem un audzēkņiem, palīdz veidot pozitīvas emocijas par mācību priekšmetu.

*PIKC “Rīgas Valsts tehnikums” audzēkņu aptaujas rezultāti

Teksta autore: PIKC „Rīgas Valsts tehnikums” projekta „Pedagogu un darba devēju izaicinājumi un iespējas darbā ar Millennium un post millennium paaudzēm” (Projekts nr. 2018-1-LV01-KA202-046990 ) koordinators: Liena Ādamsone,

Foto: projekta tīmekļa vietne