uz ziņām Lokālā pieredze starptautiskajā arēnā jeb kā iedvesmot Eiropas skolotājus
Laikā no 27. līdz 29. oktobrim piedalījos Eiropas skolotāju sadarbības tīkla eTwinning organizētajā konferencē, kas tika veltīta tēmai par digitālo pilsonību. Konferences laikā man, Ventspils Valsts 1.ģimnāzijas skolotājam un eTwinning vēstniekiem Oskaram Kaulēnam, bija iespēja vadīt mācību nodarbību skolotājiem “Use of social media in learning”.
Nodarbība “Use of social media in learning” – kā izmantot sociālo mediju vidi mācību darbā ar skolēniem, veicinot viņu motivāciju mācīties un attīstot svarīgas 21. gadsimta prasmes (kritisko domāšanu, informācijas analīzi un strukturēšanu, viedokļa pamatošanas un sadarbības prasmi u.c.).
Sociālie mediji kā mācību platforma
Nodarbības mērķis bija demonstrēt skolotājiem no citām Eiropas valstīm, kā mācību satura apgūšanā ir iespējams izmantot skolēnu auditorijā atpazīstamos sociālo mediju formātus (Facebook, Twitter, Instagram u.c.) kā mācību platformu, neizmantojot informāciju komunikācijas tehnoloģijas.
Nodarbība tika organizēta kā darbnīca, kur skolotājiem bija iespēja mācīties konkrētu mācību priekšmeta saturu (“Lielo ģeogrāfisko atklājumu radītās sekas pasaules vēsturē”) un veidot sociālo tīklu lietotāju profilus papīra formātā, iekļaujot tajos informāciju pēc iepriekš izstrādātiem kritērijiem. Lai veiktu šādu uzdevumu, skolotājiem bija jāveic lasīšanas uzdevums, mērķtiecīgi atlasot nepieciešamo informāciju profila veidošanai un veicot kritisku informācijas izvērtēšanu.
Mācās darot
Viens no svarīgākajiem principiem, ko centos ievērot nodarbības gatavošanā un vadīšanā, bija ļoti vienkāršs – lai skolotāji jaunās idejas spētu pārnest uz savu mācību priekšmetu un prastu lietot, viņiem ir nepieciešams jauninājumus izmēģināt praktiski, iejūtoties skolēna ādā. Tieši tāpēc nodarbības formāts bija darbnīca, kur skolotāji paši analizēja viņiem piedāvāto vēstures faktu materiālu, atlasīja nepieciešamo informāciju, izvērtēja to un atspoguļoja jauna “produkta” veidā (daļa skolotāju veidoja Facebook lapu, daļa – Twitter kontu, citi veidoja infografiku, kamēr vēl citi – Instagram kontu). Nodarbības noslēgumā skolotājiem bija iespēja piedalīties radošo darbu “izstādē”, apskatot citu grupu paveikto, kā arī iepazīstinot kolēģus ar savas grupas darba rezultātu un atbildot uz interesentu jautājumiem.
Nodarbības vadīšanas laikā guvu pārliecību par to, ka Latvijas skolotāju lokālā profesionālā pieredze var izrādīties starptautiski konvertējams “produkts”, proti, nebūt nav tā, ka eiropieši zina, prot un māk izdarīt labāk un vairāk. Skolotāji arī citās valstīs arvien domā par to, kā noturēt skolēnu uzmanību mācību satura apgūšanā, kā iesaistīt skolēnus produktīvās, jēgpilnās mācību aktivitātēs un kā mācību saturu īstenot iespējami vienkārši, bet efektīvi. Tāpēc praktiskas idejas, ko ir iespējams izmantot šo jautājumu risināšanai, ir noderīgas ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu skolotājiem.
Un vēl: esmu pārliecināts, ka kvalitatīvas izglītības atslēga ir skolotājs, un viņam ir jābūt piemēram tam, cik aktīvi un ieinteresēti ir jāiesaistās mācību darbā, lai apgūtu jaunas idejas un sasniegtu vairāk. Diemžēl Eiropā, tāpat kā Latvijā, ir novērojama līdzīga situācija – ir skolotāji, kuri labprāt iesaistās nodarbībā, uzdod jautājumus, prasa padomus un sasniedz lieliskus rezultātus; kamēr ir arī tādi, kuriem vienīgā akceptējamā mācīšanās forma ir lekcija vai pasīva atrašanās telpā. Taču skolotāju profesionālā pieredze un izglītības pētījumi sen kā pierāda: cilvēki (arī skolēni un skolotāji) vislabāk mācās tad, ja viņiem pašiem ir iespēja lietas izmēģināt, pārbaudīt, kļūdīties un atkal uzlabot savu sniegumu. Jo nav iespējams skolēniem iemācīt atbildību, patstāvību un mērķtiecību, ja skolotājs pats nav šāda rakstura cilvēks. Tāpēc vēl jo vairāk priecājos, ka nodarbībā Atēnās man bija iespēja strādāt ar aizrautīgiem, motivētiem un dzīvespriecīgiem skolotājiem, kuri, es ticu, par tādiem pašiem veido arī savus skolēnus.
Oskars Kaulēns
Ventspils Valsts 1.ģimnāzijas direktora vietnieks, eTwinning vēstnieks