Piecas eTwinning aktivitātes

Skolēnu vecums: 12-19 gadi

Virtuālās dārgumu medības ir interaktīva un aizraujoša aktivitāte, kas projekta partneriem ļauj vairāk uzzināt par citiem dalībniekiem, viņu interesēm un pieredzi.

Kā to organizēt

Komandas izveidošana. Atkarībā no skolēnu skaita viņus var iedalīt mazās komandās vai ļaut strādāt individuāli. Katra komanda vai individuāli strādājošais skolēns ir gan norāžu sagatavotājs, gan to atminētājs.

Norāžu sagatavošana. Katra komanda vai individuāli strādājošais skolēns (norāžu sagatavotāji) sagatavo norādes vai mīklas, kas par viņiem atklāj kādu informāciju. Norādes var būt saistītas ar vaļaspriekiem, mīļākajām grāmatām, filmām, apmeklētajām vietām vai jebkādām citām personīgajām interesēm, ko skolēni labprāt atklāj. Norādēm vajadzētu būt radošām un ne pārāk acīmredzamām, lai mudinātu vienaudžus domāt un uzzināt vairāk.

Multimediju saturs. Lai padarītu dārgumu medības interesantākas, norādes var paslēpt multimediju saturā. Multimediju saturs var ietvert attēlus, video vai audio ierakstus. Piemēram, norāde varētu būt kādas ievērojamas vietas attēls, ko norādes sagatavotājs ir apmeklējis, īss video, kurā parādīts kāds talants vai vaļasprieks, vai audio ieraksts, kurā skolēni lasa kādu sev mīļu citātu vai dzejoli.

Norāžu sniegšana. Kad norādes ir sagatavotas, to autori norādes iesniedz skolotājiem, kuri tās ielādē TwinSpace platformā.

Norāžu atminēšana. Norāžu atminētāji sāk dārgumu medības, analizējot saņemtās norādes, un cenšas saprast, kurš ir katras norādes autors. Atkarībā no tā, kā aktivitāte ir strukturēta, viņi var sadarboties komandās, lai apspriestu un atminētu norādes, vai arī strādāt individuāli. Kad viņiem šķiet, ka norāde ir atminēta, viņi izsaka minējumu, iesniedzot savu atbildi īpaši paredzētā foruma diskusijā.

Atbilžu atklāšana. Pēc noteikta laika vai kad visas komandas ir iesniegušas savus minējumus, norāžu sagatavotāji atklāj pareizās atbildes. To var darīt tiešsaistes sapulcē, kurā katra komanda vai individuālais skolēns pēc kārtas atklāj pareizās atbildes un sniedz plašāku informāciju par to, kāpēc izvēlēta attiecīgā norāde.

2. Kopīga stāsta shēmas izveidošana

Skolēnu vecums: 10-19 gadi

Kopīgas stāsta shēmas izveidošanas aktivitāte ir veids, kā skolēni kopīgi nosaka un vizualizē galvenos sava projekta elementus. Tā ietver vizuālus stāstīšanas paņēmienus, lai parādītu savas idejas un plānus, tā veicinot skolēnu sadarbību un radošumu.

Kā to organizēt

Ievads un paskaidrojums. Aktivitātes sākumā skolotājs izskaidro stāstu stāstīšanas ideju un to, kā tā ir saistīta ar projektu. Skolotājs paskaidro, ka stāsta shēma ir vairākas vizuālas skices vai paneļi, kas attēlo galvenos stāsta vai projekta elementus.

Tēmas izvēle. Skolotājs katrā partnerskolā gādā par to, lai projekta tēma visiem skolēniem būtu pazīstama. Vajadzības gadījumā skolotājs rīko ideju apmaiņas sesiju, lai radītu idejas un precizētu projekta fokusu.

Grupu veidošana. Skolotāji iedala skolēnus nelielās grupās, katrā grupā iesaistot skolēnus no dažādām partnerskolām.

Stāsta shēmas struktūra. Skolotāji sniedz stāsta shēmas modeli vai paraugu, norādot galvenās daļas vai nodaļas, kas ir jāiekļauj. Piemēram, tajā varētu būt daļas, kas veltītas projekta mērķiem, pētāmajiem jautājumiem, metodikai, gaidāmajiem rezultātiem un veidiem, kā parādīt rezultātus.

Ideju apmaiņa un plānošana. Skolēni grupās veic ideju apmaiņu un plāno katras stāsta shēmas daļas saturu. Ideju apkopošanai viņi var izmantot TwinSpace forumu vai Padlet. Skolēni būtu jāmudina savu ideju attēlošanai izmantot vizuālus elementus, piemēram, zīmējumus, ilustrācijas, ikonas un attēlus. Attiecīgā gadījumā viņi var arī iekļaut multimediju elementus, piemēram, video vai audio klipus.

Sadarbība radīšanā. Grupas kopīgi veido stāsta shēmu un sadarbojas, lai precizētu un sasaistītu savas idejas. Viņi var izmantot tiešsaistes sadarbības rīkus, piemēram, Google Jamboard, Miro vai Microsoft Whiteboard, lai veidotu savu stāsta shēmu reāllaikā.

Prezentēšana un atsauksmes. Katra grupa prezentē savu stāsta shēmu tiešsaistes tikšanās reizē. Citas grupas pēc katras prezentācijas var sniegt konstruktīvas atsauksmes un uzdot jautājumus. Ideju apmaiņa un atsauksmes palīdz stiprināt projektu kopumā. Pamatojoties uz atsauksmēm, katra grupa pārstrādā savu stāsta shēmu, veicot uzlabojumus un ņemot vērā jaunu skatījumu.

Galīgās shēmas izrādīšana. Kad stāsta shēmas ir pabeigtas, tās var ielādēt TwinSpace platformā, kur visi dalībnieki tām var piekļūt un izmantot projekta norises laikā.

3. Komunikācija. Virtuālā zinātnes izstāde

Skolēnu vecums: 10-15 gadi

Virtuālā zinātnes izstāde skolēniem ļauj tiešsaistē parādīt savus zinātniskos eksperimentus vai projektus. Tā skolēniem sniedz unikālu iespēju iepazīstināt savus vienaudžus no dažādām partnerskolām ar saviem pētījumiem, metodiku, konstatējumiem un secinājumiem.

Kā to organizēt

Projekta sagatavošana. Pirms zinātnes virtuālās izstādes skolēni var veikt zinātniskus eksperimentus grupā. Viņi veic pētījumus, plāno eksperimentus, vāc datus, analizē rezultātus un izdara secinājumus, pamatojoties uz saviem konstatējumiem.

Projekta prezentācijas. Katra grupa sagatavo tiešsaistes prezentāciju, kurā sniegta svarīgākā informācija par tās zinātnisko projektu. Atkarībā no izvēlētās tehnoloģijas un skolēnu radošuma prezentācijai var izmantot slīdrādi, video vai interaktīvu tīmekļa vietni.

Virtuālās izstādes sagatavošana. Virtuālo zinātnes izstādi rīko noteiktā datumā, izmantojot video konferenci. Pasākuma laikā katrs dalībnieks pēc kārtas iepazīstina partnerskolu skolēnus un skolotājus ar savu projektu. Dalībnieki sniedz vispārīgu informāciju par savu projektu, precizē zinātnes jautājumu, uz kuru tika meklēta atbilde, kā arī izklāsta izmantotās metodes, savāktos datus un iegūtos rezultātus.

Jautājumi, atbildes un atsauksmes. Pēc katras prezentācijas dalībnieki var uzdot jautājumus, lūgt precizējumus un sniegt atsauksmes. Interaktīvā jautājumu un atbilžu sesija skolēniem ļauj iesaistīties zinātniskās diskusijās, atklāt savas domas un savstarpēji mācīties. Citu partnerskolu skolēniem var arī piešķirt vienaudžu recenzentu uzdevumu. Viņi novērtē katru projektu un sniedz konstruktīvas atsauksmes, veicinot kritisko domāšanu un analītiskās prasmes.

Virtuālās balvas un atzinība. Zinātnes virtuālās izstādes noslēgumā dalībniekiem var piešķirt balvas vai sertifikātus par viņu darbu un ieguldījumu. Atzinību pamatā var būt dažādi kritēriji, piemēram, radošums, zinātniskā stingrība un laba komunikācija.

Virtuālā zinātnes izstāde var aptvert dažādas tēmas, saturu pielāgojot konkrētajiem projekta mērķiem un tematiskajām jomām. Var aplūkot arī tādas tēmas kā, piemēram, kultūra, literatūra, māksla, vēsture, tehnoloģijas, vide un sociālie jautājumi.

4. Sadarbība. Mūzikas saplūšana dažādās valodās

Skolēnu vecums: 5-9 gadi

Mūzikas saplūšana dažādās valodās ļauj sadarboties skolēniem no dažādām partnerskolām, lai sagatavotu kopīgu muzikālu priekšnesumu. Mērķis ir izvēlēties kopēju dziesmu, kas ir nozīmīga visām eTwinning projektā iesaistītajām valstīm, un sagatavot dziesmas video priekšnesumu vairākās valodās.

Kā to organizēt

Dziesmas izvēle. Skolotāji vai paši skolēni izvēlas dziesmu, kas ir populāra vai nozīmīga katrā partnervalstī. Dziesmai jābūt labi zināmai vai kultūras ziņā nozīmīgai, lai tā būtu svarīga visiem dalībniekiem.

Valodu mācīšanās. Kad ir izvēlēta dziesma, viena no partnerskolām, piemēram, tā, kurā runā dziesmas valodā, uzņemas vadību, lai dziesmu iemācītu pārējām partnerskolām. Skola izsniedz pārējiem dalībniekiem dziesmas vārdus, kā arī atklāj to izrunu un katra panta nozīmi. Pēc tam skolotāji sadala dziesmu vairākās daļās, katrai skolai piešķirot vienu daļu. Skolēniem ir jāpielāgo dziesmas vārdi savai valodai.

Mēģinājumi un ieraksts. Katra skola mēģina tai piešķirto dziesmas daļu savā valodā. Mēģināt var neatkarīgi vai arī rīkot virtuālus mēģinājumus, kuros dažādu skolu skolēni var dziedāt kopā.

Video priekšnesums vairākās valodās. Kad katra skola ir gatava, tā ieraksta savu pantu vai dziesmas daļu savā valodā. Ieraksti pēc tam tiek apvienoti, lai izveidotu dziesmas video priekšnesumu vairākās valodās. Galīgo dažādu valodu versiju publicē TwinSpace platformā.

Pārdomas un atsauksmes. Pēc video publicēšanas visu skolu skolēni skatās un klausās dažādās valodās sagatavoto priekšnesumu. Viņi var iesaistīties diskusijās, daloties savos iespaidos, kā arī sniegt atsauksmes un pozitīvus komentārus pārējiem dalībniekiem.

Lai pieeja būtu vēl dinamiskāka un vairāk vērsa uz sadarbību, skolēni var apsvērt iespēju priekšnesumā izmantot mūzikas instrumentus vai papildu vokālās harmonijas. To var darīt, virtuāli daloties ar instrumentu ierakstiem vai kopīgi dziedot reāllaika videokonferencē.

5. Novērtēšana. Vienaudžu novērtējums

Skolēnu vecums: 12-19 gadi

Vienaudžu novērtējums iesaista skolēnus novērtēšanā un atsauksmju sniegšanā pārējiem grupas dalībniekiem par viņu individuālo ieguldījumu un komandas darbu sadarbības projekta laikā. Šis process mudina skolēnus uzņemties atbildību par saviem uzdevumiem un darbībām komandā un veicina atbildības sajūtu par projekta panākumiem.

Kā to organizēt

Nostādnes un kritēriji. Projekta sākumā skolotāji nosaka skaidras nostādnes un novērtēšanas kritērijus vienaudžu novērtēšanas procesā. Kritēriji būtu jāsaskaņo ar projekta mērķiem un var ietver tādus faktorus kā komandas darbs, ieguldījums grupas uzdevumu veikšanā, komunikācija, radošums un problēmu risināšanas prasmes.

Novērtējuma anketas. Skolotāji sagatavo vienaudžu novērtējuma anketas vai paraugus, ko skolēni var izmantot, lai sniegtu atsauksmes par vienaudžiem. Anketām vajadzētu būt ērti lietojamām un ietvert konkrētus jautājumus vai pamudinājumus saistībā ar novērtējuma kritērijiem.

Vienaudžu novērtēšanu var veikt dažādos projekta posmos, piemēram, projekta vidū un beigās. Projekta vidusposma novērtējumi skolēniem sniedz iespēju nodoties pārdomām par savu progresu un risināt jebkādas problēmas, kas varētu rasties. Projekta beigu novērtējumi ir iespēja visaptveroši novērtēt grupas kopējo darbu.

Lai radītu drošu un konstruktīvu vidi atsauksmēm, skolotājiem vajadzētu apsvērt iespēju vienaudžu novērtēšanu veikt anonīmi. Anonimitāte var mudināt skolēnus savos novērtējumos būt godīgiem un atklātiem, nebaidoties grupā izraisīt konfliktu vai spriedzi.

Atsauksmju sesijas. Pēc vienaudžu novērtējuma anketu apkopošanas skolotāji var rīkot atsauksmju sesijas, kurās grupu dalībnieki var apspriest saņemtās atsauksmes. Skolotāji šīs sesijas var atbalstīt un izmantot kā iespēju skolēniem paust jebkādas bažas, novērst pārpratumus un atzinīgi novērtēt citam cita sniegumu.

Pašrefleksijas elements. Papildus vienaudžu novērtēšanai skolotāji var iekļaut pašrefleksijas elementu, kurā skolēni novērtē paši savu sniegumu un komandas darbu. Tas palīdz skolēniem labāk apzināties savas stiprās puses un iespējas uzlabojumiem.

Rīcības plāni uzlabojumiem. Pamatojoties uz vienaudžu sniegtajām atsauksmēm un pašrefleksiju, skolēni var izstrādāt rīcības plānus uzlabojumiem. Viņi var noteikt mērķus sadarbības, komunikācijas vai citu svarīgu prasmju uzlabošanai projekta turpmākajā daļā.