Strauji tuvojoties mācību gada noslēgumam arvien aktuālāka ir vērtēšana gan mācību procesā, gan eTwinning projektu kontekstā. Lai viestu skaidrību un palīdzētu pedagogiem šajā procesā, 12.aprīlī organizējām vebināru “Vērtēšana eTwinning projektos”, kuru vadīja Edīte Sarva (eTwinning vēstniece, Limbažu Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe).
Vebināra sākumā mēģinājām saprast pedagogu pašreizējo sajūtu, domājot par skolēnu snieguma vērtēšanu. Daļa pedagogu ir satraukušies par sadrumstaloto informāciju jaunajos vērtēšanas noteikumos, kas izraisa apjukumu gan skolēniem, gan skolotājiem, kamēr pirmsskola pagaidām jūtas droši, jo paši bērni pirmsskolā vērtēšanu tā neizjūt kā skolā. E. Sarva uzsver, ka arī sadarbojoties ar vecākiem, jāmaina sarunas fokuss no tā, kādu atzīmi skolēns ir saņēmis, uz to, ko bērns ir iemācījies.
Skolēnu mācību darbu pedagogi var vērtēt un vērtē dažādi. Dilans Viljams iesaka, ka skolotāja vērtējumam vajadzētu sastādīt tikai 1/4 daļu no kopējā vērtējuma, pārējās daļas ne mazāk būtiskās – skolēna pašvērtējums, savstarpējais vērtējums (vērtīgs gan tam, ko vērtē, gan tam, kurš vērtē), kā arī darbi un procesi, kurus nevērtē. Plašāk Skola2030 rakstā “4/4 vērtēšanas metode – risinājums skolotāja darba apjoma samazināšanai?”
Viena no galvenajām vērtējuma funkcijām ir dot skolēnam skaidru priekšstatu par to, ko viņam no mācību satura ir izdevies apgūt un kas vēl jāapgūst, tāpēc atgriezeniskajai saitei ir ļoti liela nozīme. Granta Viginsa (Grant Wiggins) septiņas efektīvas atgriezeniskās saites pazīmes:
Plašāk Skola2030 rakstā “Septiņas efektīvas atgriezeniskās saites pazīmes”
E. Sarva mācību procesa vērtēšanā iesaista arī eTwinning projektus, ņemot vērā katra projekta specifiku. Daži piemēri no eTwinning projektiem:
Projektā “Labo darbu bingo” skolēni izvēlējās labos darbus, kurus veiks un tad, veicot tos mācību stundu laikā, saņēma par tiem vērtējumus. Piemēram, puiši, kuri izvēlējās būvēt kaķu māju, saņēma par to vērtējumu dizainā un tehnoloģijās. Skolēni, kuri izvēlējās organizēt ziedošanas akciju skolā vai apmeklēt pansionātu ar priekšnesumu, saņēma par to vērtējumu sociālajās zinībās.
Savstarpējā vērtēšana kursā “Projekta darbs”, kas vienlaikus bija arī eTwinning projekts sadarbībā ar Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju, kurā skolēni pēc kritērijiem vērtēja viens otra darbu.
Tikko uzsāktajā projektā par Latvijas un Lietuvas pilsētu vēsturi skolēni veidoja Kahoot spēli, kurā izvērtēja, ko atceras no partnerskolas stāstītā. Šajā projektā paveikto vērtēs gan sociālajās, gan, iespējams, arī angļu valodā
E. Sarva norāda, ka vērtējums ir objektīvs skolēna zināšanu, prasmju un attieksmju novērtējums konkrētajā brīdī, tam noteikti nevajadzētu pārvērsties par sodu, dāvanu vai balvu. Tas palīdz skolēnam atdalīt savu personību no paveiktā un vieglāk pieņemt kritiku un ieteikumus uzlabojumiem.
Izvēloties piemērotus digitālos formatīvās vērtēšanas rīkus, tos sekmīgi var integrēt dažādu formu mācību procesā – tradicionālajās, apvērstajās, jauktajās nodarbībās un attālinātajās nodarbībās.
Īpaši strauju attīstību pēdējos gados gūst digitālie formatīvās vērtēšanas rīki ar šādām iespējām:
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kurus paredz izmaiņas vērtēšanas sistēmā, ir tas, ka skolēniem nebūs iespēja labot nesekmīgos pārbaudes darbus. No vienas puses tā ir laba ziņa, jo tam vajadzētu mudināt skolēnus mācīties laikus un nopietni gatavoties pārbaudes darbiem, kā arī pilnībā izskaust “pārrakstītāju” rindas, pēc pārbaudes darbu rezultātu saņemšanas. Tomēr jāatzīst arī, ka ikviens skolotājs spēs savā skolā uzreiz diezgan precīzi identificēt tos skolēnus, kuri turpinās mācīties pa vecam un tādējādi kļūs nesekmīgi. Tas iespējams ir mazāk riskanti pamatskolas posmā, kurā ir paredzēti vasaras darbi nesekmīgajiem, taču vidusskolas posmā tas nozīmē, ka daļa jauniešu neiegūs vidējo izglītību.
E. Sarva dalījās ar mums tajā, kā viņas skolas kolektīvs gatavojas šīm pārmaiņām un kādus modeļus un atbalsta mehānismus skolēniem plāno, lai šī pāreja nebūtu postoša. Kā vienu no variantiem E. Sarva izceļ pārbaudes darbus, kuri sastāv no vairākām daļām, kuras izstieptas ilgākā laika posmā un kur par katru daļu skolēns saņem atgriezenisko saiti un daļas kopā veido vērtējumu. Šādā veidā iespējams pilnvērtīgāk izvērtēt dažādas skolēnu kompetences un prasmes, izmantojot kompleksākus un laikietilpīgākus uzdevumus. Šāds princips labi darbojas arī mācību projektos, tāpēc eTwinning skolotājiem nav svešs. Īstenojot eTwinning projektu, var lieliski trenēt un pēc tam arī izvērtēt gan skolēnu sadarbības prasmes, gan digitālās prasmes, gan arī attieksmes un zināšanas.
Kā vēl vienu no iespējamajiem “drošības tīkliem’, kurus pārrunā Limbažu valsts ģimnāzijas skolotāji ir formatīvi “Profilakses darbi”, kurus izpildot skolēns var pārliecināties vai ir gatavs pārbaudes darbam, taču tas prasa papildus darbu skolotājam.
Skaidrs, ka katrai skolai ir jāizvēlas savs ceļš cauri šīm pārmaiņām, taču ceram, ka šis ieskats E. Sarvas skolas pārdomās ļaus katrai skolai vieglāk nonākt pie sava varianta.
* Ministru kabineta noteikumi Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”:
Ministru kabineta noteikumi Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”:
Šo un citu vebināru ierakstus iespējams noskatīties sadaļā Tālākizglītība vai Vebināru ieraksti. Lai video jaunumus uzzinātu pirmais, dodies uz mūsu YouTube, atrodi mūsu kanālu un spied “Abonēt”.
Attēla autors un avots: Mikael Blomkvist, publicēts Pexels.com (Creative Commons licence)