Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas skolu sadarbības tīkla eTwinning ietvaros 7.maijā organizēja vebināru, kurā eTwinning vēstnieks un pieredzējis Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas skolotājs Oskars Kaulēns stāstīja, kā attālinātajā mācību procesā pēc iespējas veiksmīgāk izmantot jautājumus, tādējādi attīstot skolēnu domāšanas prasmes.
Noskaties vebināra ierakstu (zemāk), vai apskati prezentāciju (PDF), lai uzzinātu sīkāk!
Uzdodot tikai tādus jautājumus, kuriem ir skaidra pareizā atbilde, mēs skolēniem iekodējam algoritmisko domāšanu, kas neprasa pārāk lielu kognitīvu piepūli, tāpēc saskaroties ar nestandarta situāciju, skolēni netiek galā. To mums apliecina dažādie pētījumi un eksāmenu rezultāti.
Šodien kopā ar Oskaru Kaulēnu domājām par jautājumiem, kurus skolotāji uzdod saviem skolēniem mācību procesā, lai virzītu skolēnus domāt un pētīt pašiem. Oskars atgādināja, cik svarīgi pirms jautājuma uzdošanas ir saprast, kāpēc šo jautājumu uzdodu, ko ar to vēlos pārbaudīt un kāds ir sasniedzamais rezultāts.
Apskatījām dažādus jautājumu piemērus un kopīgi domājām kā tos padarīt “dziļākus”, lai tie ne vien pārbaudītu zināšanas, bet arī aizsniegtos līdz Blūma taksonomijas pašiem dziļākajiem domāšanas līmeņiem. Skolotājam nav jāuzdod pilnīgi visi iespējamie jautājumiem, bet gan tikai tie, kuri ir vissvarīgākie, jo “mazāk ir vairāk”. Jautājumiem bez kognitīvas piepūles nav ilgtermiņa ietekmes, tāpēc labāk ir uzdod nedaudz, bet produktīvus jautājumus. Tie ne vien liks skolēniem pielietot apgūtās zināšanas, bet arī palīdzēs pilnveidot tādas prasmes, kā argumentēšana, salīdzināšana, radošums u.c.
Šādi produktīvi jautājumi:
Vai tavi jautājumi palīdz iedziļināties un mācīties ilgtermiņam?
Foto: Pixabay.com by Anemone123 (Creative Commons)