Skolēnu līdzdalība eTwinning projektos

Pilsoniskā līdzdalība ir būtisks izglītības aspekts, kas veicina skolēnu izpratni par savām tiesībām, pienākumiem un lomu sabiedrībā. Tās mērķis ir veidot informētus, aktīvus un atbildīgus pilsoņus, kuri spēj efektīvi piedalīties sabiedrības dzīvē un veicināt demokrātiskas vērtības, tā veidojot iekļaujošu un empātisku sabiedrību. Šī prasme ir īpaši svarīga jauniešu vidū, jo tās attīstīšana ietekmē viņu izpratni par to, kā viņi var ietekmēt un piedalīties vietējos, nacionālos un globālos procesos.

Pilsoniskās līdzdalības nozīme klasē

Izpratne par līdzdalību neveidojas vakuumā, tā ir pamatprasme, kura jāattīsta laika gaitā atbilstoši bērna iespējām, zināšanām un iepriekš iegūtajai pieredzei. Ikvienam bērnam jau sākot no pirmsskolas vecuma būtu jābūt iespējai izteikt savu viedokli un jautājumus, piedalīties lēmumpieņemšanā, pat ja tas lēmums ir tik mazs, kā izvēlēties starp diviem uzdevumiem sev tīkamāko, un piedzīvot to, ka viņš var ietekmēt procesus sev visapkārt. Pilsoniskā līdzdalība katrā klasē sākas jau ar kopīgu uzvedības noteikumu izveidi un brīvprātīgu pieteikšanos dažādām lomām un atbildībām klasē un droša un iekļaujoša klases mikroklimata veidošanu. Līdzdalība var izpausties arī caur dažādām mācību un ārpusklases aktivitātēm, kas veicina skolēnu iesaisti un izpratni par sabiedrības struktūru, varas attiecībām tajā un dažādiem ar iekļaušanu saistītiem procesiem. Tas var ietvert diskusijas par tiesībām un pienākumiem, dalību lēmumu pieņemšanas procesos skolā, kā arī projektus, kas saistīti ar sabiedrības problēmu risināšanu. Piemēram, skolēni var izstrādāt un īstenot iniciatīvas, kas saistītas ar vides aizsardzību, vai piedalīties skolas padomes darbā, lai praktizētu demokrātijas principus vai īstenot kādu savu labdarības ieceri.

Šādas aktivitātes palīdz skolēniem attīstīt kritisko domāšanu, komunikācijas prasmes un spēju strādāt komandā. Turklāt tās veicina skolēnu izpratni par to, kā viņu individuālās darbības var ietekmēt plašāku sabiedrību. Līdz ar to pilsoniskā līdzdalība ne tikai veicina zināšanu apguvi, bet arī attīsta skolēnu sociālās un emocionālās prasmes, kas ir būtiskas pilsoniskās līdzdalības nodrošināšanai.

Kā veicināt bērnu un jauniešu līdzdalību?

Veidu, kā veicināt bērnu un jauniešu līdzdalību ir dažādi. Viens no populārākajiem ir Rodžera Hārta (Roger Hart) izstrādātās “līdzdalības kāpnes” (Participation Ladder), kas kalpo kā modelis, lai novērtētu un izprastu bērnu un jauniešu līdzdalības līmeni dažādos procesos. Hārta kāpnes sniedz izpratni par to, kādā veidā jaunieši var tikt iesaistīti lēmumu pieņemšanā, sākot no manipulācijas līdz pilnvērtīgai līdzdalībai. Jāuzsver, ka ikviens pakāpiens šajā modelī  ir svarīgs, un katram skolotājam jāizvērtē savu skolēnu iepriekšējā pieredze un zināšanas, lai saprastu, kurš varētu būt viņu nākamais pakāpiens ceļā uz kļūšanu par aktīvu un līdzdarboties gatavu jaunieti. Galvenais ir censties iedrošināt skolēnus pilnveidoties, lai viņi nekļūtu par pasīviem skolotāju ideju izpildītājiem.

Šis modelis palīdz arī eTwinning projektu īstenotājiem ieraudzīt, cik lielā mērā skolēni tiek iesaistīti projektu plānošanā un īstenošanā. Iepazīsties ar līdzdalības kāpnēm un padomā, vai ir iespējams skolēnus iesaistīt vairāk!

Hārta līdzdalības kāpņu soļi

1. Manipulācija (Manipulation): Šajā solī bērni tiek izmantoti kā izkārtnes, lai atbalstītu pieaugušo intereses un ieceres. Bērni, iespējams, uzzina par šo aktivitāti pēdējā brīdī un nespēj neko ietekmēt un faktiski nepiedalās lēmumu pieņemšanā.
2. Dekorācija (Decoration): Bērni tiek izmantoti kā dekoratīvs elements pasākumos, projektos vai iniciatīvās, kur viņi nav informēti par to patieso mērķi. Bērni ir klātesoši un piedzīvo aktivitāti, taču viņi nav aktīvi lēmumu pieņemšanas dalībnieki un pieaugušie neslēpj, ka izvirzītie mērķi nav skolēnu.
3. Formalitāte (Tokenism): Bērniem tiek dota iespēja izteikt savu viedokli, taču viņu ietekme uz galīgajiem lēmumiem ir ļoti ierobežota vai neesoša. Piemēram, skolotājs projektā pavaicā skolēniem viedokli par aktivitātēm, bet neņem to vērā, jo tas neatbilst skolotāja plānam. Vai tiek veikta formāla apvaicāšana, lai atspoguļotu to rezultātos un projekta norises gaitā, neieviešot nevienu no skolēnu piedāvātajām aktivitātēm/ risinājumiem.
4. Norīkoti, bet informēti (Assigned but informed): Bērni piedalās projektos vai aktivitātēs, un viņi tiek pilnībā informēti par savu lomu un darbībām, tomēr viņu līdzdalība ir ierobežota un lēmumi jau ir pieņemti iepriekš. Skolotājs ir radījis ideju, saplānojis visu projektu un izklāstījis, kā visi kopā nonāks līdz gala produktam. Lai gan skolēni var piedāvāt savas idejas un pieņemt kādus lēmumus, tomēr skolotāja lēmumi tiek uzskatīti par svarīgākiem.
5. Konsultācija (Consulted and informed): Ar bērniem un jauniešiem konsultējas par projektu un tā uzlabojumiem; viņu viedoklis tiek ņemts vērā, taču galīgos lēmumus pieņem pieaugušie.
6. Pieaugušo iniciatīva, vienlīdzība lēmumu pieņemšanā (Adult-initiated, shared decisions with children): Pieaugušie rada projektu idejas, taču bērni aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā. Tiek sadalīta atbildības, lomas, uzdevumi.
7. Skolēnu iniciatīva un virzība (Child-initiated and directed): Skolēni paši rada ideju projektam, plāno un uzsāk tā īstenošanu. Skolotāji nodrošina atbalstu un ievirzes, lai projekta saturu saskaņotu ar mācību programmu.
8. Skolēnu iniciatīva, vienlīdzības lēmumu pieņemšanā (Child-initiated, shared decisions with adults): Skolēni un pieaugušie kopīgi uzsāk, plāno un īsteno projektus, daloties atbildībā un lēmumu pieņemšanā vienādās daļās. Galvenie ideju radītāji ir skolēni.

Šis modelis ir īpaši noderīgs skolotājiem, lai novērtētu, cik lielā mērā bērni ir iesaistīti projektu plānošanā un īstenošanā, un lai virzītos uz augstākiem līdzdalības līmeņiem, kur skolēni ir ne tikai iesaistīti, bet arī spēj ietekmēt un vadīt procesus. Labos eTwinning projektos kā minimums skolēnu līdzdalības līmenis sākas pie ceturtā pakāpiena, tomēr dažādu mācību laikā, eTwinning Nacionālais atbalsta dienests tiecas palīdzēt skolotājiem īstenot projektus tā, lai skolēniem būtu iespēja iejusties aktīva jaunieša lomā, kurš atrodas arī uz septītā vai astotā pakāpiena.

Projektu metodes nozīme pilsoniskās līdzdalības veicināšanā

Projektu metode ir efektīvs veids, kā integrēt un īstenot dažādos līdzdalības līmeņus mācību procesā. Tā ļauj skolēniem praktiski pielietot savas zināšanas, attīstīt sadarbības prasmes un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā. Līdzdalība projektos ne tikai padziļina skolēnu izpratni par izskatāmo jautājumu, bet arī stiprina viņu pilsonisko apziņu un spēju rīkoties kā atbildīgiem sabiedrības locekļiem.

Integrējot Harta līdzdalības kāpņu principus, skolotāji var nodrošināt, ka mācību procesā tiek respektētas skolēnu idejas un iniciatīvas, vienlaikus veicinot viņu attīstību par aktīviem un līdzatbildīgiem sabiedrības dalībniekiem. Projektu metode piedāvā elastīgu pieeju, kur skolēni, piedaloties dažādos līmeņos, var izmantot savas zināšanas un prasmes, lai īstenotu reālus un sev nozīmīgus projektus, kas ietekmē viņu kopienu un sabiedrību kopumā.

Noderīgi materiāli

Ja meklē noderīgus materiālus, lai izzinātu, kā veicināt bērnu un jauniešu līdzdalību, ieskaties kādā no zemāk norādītajām saitēm.

• Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras sagatavotā rokasgrāmata “Brauksi līdzi? Re, kur formula!”, kurā vari uzzināt vairāk par jauniešu līdzdalību un līdzdalības kāpnēm.
• VISC sagatavotais plakāts par līdzdalības kāpnēm un līdzdalības nozīmi.
• Tīmekļvietne cilvektiesibugids.lv piedāvā skaidrojumus par līdzdalību un dažādiem tās aspektiem.
• Jaunatneslietas.gov.lv tīmekļvietne par dažādiem līdzdalības veidiem un vizuālie materiāli.
• VISC metodiskais līdzeklis “Kā attīstīt caurviju prasmes?”
• VISC video par Pilsonisko līdzdalību

Attēla autors un avots: patpitchaya no Getty Images caur Canva.com